Internets
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par Internetu, publiski pieejamu vispasaules datortīklu. Ar terminu internets apzīmē arī intertīklus, kas ir mazāki datortīkli, kas balstās uz Internetā izmantotajiem protokoliem
Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus ar pakešu komutācijas palīdzību, izmantojot standartizētu Intertīkla Protokolu (IP) un daudzus citus protokolus. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver dažādu informāciju un servisus, tādus, kā elektroniskais pasts, tiešsaites tērzēšana un cieši saistītās tīmekļa lappuses un citus Globālā tīmekļa dokumentus.
Satura rādītājs |
Interneta rašanās
Galvenais raksts: Interneta vēsture
Pamata tīklus, kas veido Internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja pakešu komutācijas un rindas teorijas tehnoloģijas. 1983. gada 1. janvārī tika ieviests TCP/IP protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu Internetam.
Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla NSFNet izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar Internetu bija Usenet un Bitnet.
XX gadsmita 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1991. gada augustā Tims Bērnerss-Lī publicēja Globālā tīmekļa projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vel neguva plašu popularitāti. 1993. gadā tikla izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese pret iepriekš akadēmisko/tehnisko Internetu. 1996. gadā vārds "Internets" jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja Globālo tīmekli.
Desmitgades laikā Internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram Fidonet, palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka Internetam nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt.
Mūsdienu Internets
Izplatītākie Interneta protokoli ir IP, TCP, UDP, DNS, PPP, SLIP, ICMP, POP3, IMAP, SMTP, HTTP, HTTPS, SSH, Telnet, FTP, LDAP, SSL un TLS.
Daži no populārākajiem Interneta servisiem, kas izmanto šos protokolus, ir e-pasts, Usenet ziņu grupas, failu koplietošana, Globālais tīmeklis, Gopher, sesiju pieeja, WAIS, Pirksts, IRC, u.c. No tiem, e-pasts un Globālais tīmeklis ir paši izplatītākie un daudzi servisi, tādi, kā adresātu saraksti un tīmekļa žurnāli, ir veidoti uz to bāzes.
Skatīt arī
Ārējas saites
ace:Internèt.