Zemes mākslīgais pavadonis
Vikipēdijas raksts
Iemesls: Vajadzīgas ārējās saites, dalījums nodaļās, attēli Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Šis raksts ir par kosmonautiku. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Pavadonis nozīmēm. |
Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) – kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu. Pie ZMP pieskaita arī tā saucamos kosmiskos atkritumus, piem., savu laiku nokalpojušos pavadoņus, nesējraķešu daļas, pavadoņu atlūzas u.c.
Atkarībā no veicamā uzdevuma izšķir:
- dabas resursu izpētes pavadoņus,
- ģeodēziskos pavadoņus,
- ģeofizikālos pavadoņus,
- izlūkpavadoņus,
- meteoroloģiskos pavadoņus,
- navigācijas pavadoņus,
- orbitālās observatorijas
- sakaru pavadoņus.
Atkarībā no pavadoņa īpašnieka iedala:
- jaukta pielietojuma pavadonis (izmanto gan militāriem, gan valsts vai komerciāliem mērķiem),
- komerciālais pavadonis,
- militārais pavadonis,
- nekomerciālais pavadonis (dažādas organizācijas vai mācību iestādes),
- valsts organizācijas pavadonis
Pavadoņi visbiežāk darbojas šādās orbītās:
- solārsinhronā orbīta - pavadonis visu laiku atrodas Saules apspīdētajā pusē,
- ģeostacionārā orbīta - pavadonis visu laiku atrodas vienā punktā, attiecībā pret novērotāju no Zemes,
- polārā orbīta - pavadonis pārlido arī polāros apgabalus, kas no ģeostacionārās orbītas nav sasniedzami,
- zemā orbīta,
- eliptiskā orbīta
Kustībai ap Zemi šim aparātam jāsasniedz tāds ātrums, kas ir vienlīdzīgs vai nedaudz lielāks par pirmo kosmisko ātrumu. Zemes mākslīgo pavadoņu lidojumi notiek no 150 - 160 kilometru augstuma līdz dažu simttūkstošu kilometru augstumam (attālumam). Mākslīgo pavadoņu lidojuma apakšējo robežu nosaka tas, ka nepieciešams novērst bremzēšanas procesu atmosfērā. Mākslīgā pavadoņa aprinķošanas ātrums atkarībā no lidojuma augstuma ilgst no pusotras stundas līdz vairākām diennaktīm. Īpaša nozīme ir mākslīgajiem pavadoņiem, kuri atrodas ģeostacionārajā orbītā. Šādu pavadoņu ātrums precīzi atbilst Zemes griešanās lenķiskajam ātrumam un uz Zemes esošam novērotājam varētu šķist, ka šāds kosmiskais aparāts atrodas uz vietas.
Pasaulē pirmo mākslīgo pavadoni Sputņik-1 palaida PSRS 1957. gada 4. oktobrī.
Pirmais ASV pavadonis tika palaists 1958. gada 1. februārī.
Pirmais Francijas pavadonis tika palaists 1965. gada 26. novembrī
.