Definición y significado de mežs

Vikipēdijas raksts

Mežs ir teritorija, kurā ir augsts koku blīvums (ekosistēma, kuras galvenais biomasas producents ir kokaudze). Mežu kopplatība pasaulē ir aptuveni 38 miljoni km², bet Latvijā - ap 30 000 km².

Meža nozīme

• Barības avots (sēnes, ogas, dzīvnieki, putni)
• Enerģijas avots (malka)
• Celtniecības materiāls
• Izejviela papīra ražošanai
• Dabisko procesu regulators (aizsargā augsni no izskalošanas, mitruma regulators, neļauj augsnei pārpurvoties)

Meža klasifikācija

Eksistē vairākas mežu veidi, kas ir atkarīgs biotopa, koka vecuma, vai tā sugas.

Pēc platības

Mežus pēc platības iedala:

• Mitrie tropiskie meži (Selva, hilēja, džungļi) — mužzaļi ekvatoriālie meži, kurās sastopas floras un faunas vairākums.
• Taiga — skujkoku mežs, kuram piemīt lielākā platība. Taiga sastāda no 50% Sibīrijas, Aļaskas, Skandināvijas un Kanādas teritorijas.

.